Ir tāds teiciens, ka gaļa paliek gaļa, domājot, ka principā ēst var jebko, ja zina, kā pagatavot. Ir mednieki, kas par delikatesi uzskata lūsi, praktiski visā Rietumeiropā ēd āpšus, kur ļauts tos medīt, tāpat arī dzirdēts, ka Sibīrijā rudeņos ēdot arī jenotsuņus, jo pirms ziemas tie kārtīgi nobarojušies un trekni.
Bet kā ir ar lapsu? Jo parasti pēc nomedīšanas vislielākā problēma – izlemt, ko ar to iesākt. Labi, var izmantot kažoku, var arī galvaskausu saglabāt kā trofeju, bet vai lapsu var ēst?
Literatūrā atrodama informācija, ka, piemēram, bada laikos Vācijā lapsa ir bijusi arī starp delikatesēm, ieteikts lapsu turēt strautā vairākas dienas, kā arī gatavot zālīšu un sviesta mērcē. Norvēģu mednieks Kristofers Klausens pats eksperimentējis un mežā gatavojis nomedīto lapsu. Tomēr viņa secinājums – lapsa garšojot tāpat kā smirdot.
Latvijā lapsu ēst netraucē nekas, lai gan ir Eiropas valstis, kur šī prakse aizliegta. Piemēram, Vācijā un Austrijā ar likumu ir aizliegts patērēt uzturā lapsu, kā arī jebkādā veidā tās gaļu izplatīt tālāk. Šveicē arī pastāv regulējums, kas nosaka, ka lapsu drīkst izmantot pašpatēriņam.
Latvijā šāda regulējuma nav, jo šķiet, likumdevējs automātiski pieņem, ka mūsu platuma grādos dzīvo saprātīgi cilvēki, kas pat neiedomāsies, ka uzturā varētu lietot lapsas gaļu. Jautāts, kas būtu jāievēro medniekam, ja tas grib apēst lapsas gaļu, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants smejoties teic, ka jāsaņemas drosme, iespējams, jāapdrošina dzīvība un jāiegādājas laba veselības polise.
“Bet, ja ļoti nopietni, tad jāsāk ar kašķi un jābeidz ar trihinelozi. Stingri jāievēro pirmapstrādes higiēna, biodrošība un precīza termiskā apstrāde,” īsumā skaidro eksperts.
Ja nu tiešām gribas eksperimentēt un nekā cita ēdama nav, jāņem vērā, ka gaļ-ēdājs pārtiek no dziedātājputniem, zīdītājiem, arī augļiem un būtībā jebkā cita, kas nonāk tā redzeslaukā. Runā, ka gaļēdāju gaļa garšojot citādi nekā zālēdāju, tādēļ jau mēs arī priekšroku dodam alnim un briedim, nevis āpsim. Piedevām vēl lapsas organismā tiek pārnēsāti dažādu slimību patogēni – dažādi parazīti, vīrusi, baktērijas, un daudzas slimības ir ne tikai nepatīkamas, bet arī grūti ārstējamas un letālas.
Tādēļ drīzāk ieteikums būtu lapsas gaļu uzturā nelietot, bet, ja tomēr ir tāda vajadzība, tad stingri ievērot visas biodrošības prasības un gaļu vārīt ilgi un pamatīgi.