Citējam ornitologs Māra Strazda pausto 2006. gadā: “Tā kā šie putni (medņi . Red.) ir izteikti nometnieki, kas nemēdz tālu pārvietoties, Kurzemes medņiem, iespējams, jau tuvā nākotnē ir lieli tuvradnieciskās krustošanās (inbrīdinga) draudi”.
Tādēļ ornitologi uzskata, ka riesta vietu aizaugšanas, inbrīdinga izraisītas populācijas degradācijas un sliktu ligzdošanas sekmju dēļ (uz zemes esošās medņu ligzdas izposta lielā skaitā mednieku savairotās mežacūkas un citi plēsēji), šie putni Kurzemē var izzust jau pārskatāmā nākotnē.
Medņu pētnieki arī norāda, ka, piemēram, Skotijā, kur medņu populācija ir lielāka nekā Kurzemē, vietējie ornitologi kā sliktāko scenāriju lēš medņu izzušanu ap 2020.gadu.
2009.gadā zinātnieks Māris Strazds kopā ar Viesturu Ķeru, Aivaru Petriņu Latvijas Bioloģijas institūtā sniedza prezentāciju “Apdraudēto meža putnu stāvoklis atvijā”.
Pēc Māra Strazda aplēsēm, mednim vajadzēja izzust desmit gadu laikā, proti – šogad.
Pavērtējot dažādās starptautiskās datubāzes, jāsecina, ka mednis kā suga nav apdraudēts, arī Latvijas populācija netiek izcelta kā īpaši bīstamā stāvoklī. Jautājums – cik vispār objektīvi un ticami ir Latvijas ornitologu līdz šim piedāvātie sugu novērtējumi?
