Žurnāla Medības redakcija saņēmusi kāda lasītāja vēstuli, kurā lūgts skaidrot, ar ko barot medību šķirnes kucēnu, jo veterinārārsts apgalvojis, ka, lai izaudzinātu labu medību suni, tas jābaro tikai ar sauso barību.
Uzskats, ka medību suns nedrīkst ēst gaļu, visdrīzāk saistīts ar to, ka sabiedrībā valda pārliecība, ka brīdī, kad suns atradīs nomedīto dzīvnieku, tas to nevis parādīs saimniekam, bet sēdēs pie tā un naski mielosies. Vai otrādi – medībās ejot, neklausīs komandām, bet vēderam.
Te gan jāapgalvo, ka mednieki zina, ka šis uzskats nav pareizs, jo suns medībām tiek apmācīts un saprot, ka ēdienu saņems kā apbalvojumu par labu darbu. Tāpat 90% suņu atteiksies ēst siltu, tikko nomedītu gaļu un priekšroku dos sākumā sasaldētai svaigai gaļai.
Ar viedokli dalījās sertificēta mājdzīvnieku dietoloģe ar veterinārās izglītības pamatu, kinoloģe un Latvijas Kinoloģiskās federācijas atzīta suņu audzētāja Diāna Kontakeviča un veterinārārste Silva Grīnblate.
Diāna Kontakeviča: baroju suņus tikai ar svaigo barību
Pie svaigās barības došanas suņiem nonākusi, nopērkot suni no Francijas. Suns bijis ļoti alerģisks, un apstaigājot neskaitāmus veterinārārstus, Diāna izlasījusi Jutas Cīgleres grāmatu “Jūsu suns dzīvotu ilgāk, ja”. Tā nonākusi pie atziņas, kas atrisinājusi suņa alerģijas problēmas vien nedēļas laikā. Risinājums bijis tieši svaigā barība. Lai izprastu, kāpēc tas tā notiek, Diāna apguvusi vairākus svaigās barības speciālistu kursus, kā arī veterinārmedicīnas pamatus. Šobrīd viņa baro piecus pieaugušus suņus tikai ar svaigo barību.
Mīti par suņa barošanu ar gaļu
Ēdot gaļu, suns kļūstot agresīvs. Šis mīts radies tādēļ, ka suņi jūt svaigās barības izcilo uzturvērtību un to sargā, dzenot prom citus suņus. Tomēr ikdienas uzvedībā suns nav agresīvs, tieši otrādi – ir daudz nosvērtāks un labāk apmācāms. Tas skaidrojams ar to, ka, uzņemot dabisku ēdienu, organismā noris dabisks pārstrādes process, kas ir garāks nekā sausajai barībai, tomēr nav vajadzības sadzerties ūdeni, lai kaut ko šķīdinātu un uzņemto produktu varētu pārstrādāt. Svaigā barība pārstrādājas lēni, mierīgi, procesi ir dabiski, un gremošanas sistēma ir atslābināta (runa nav par nesabalansētas barības uzņemšanu). Tas sunim ļauj vairāk koncentrēties uz saimnieku un nedomāt par to, kur padzerties, cik daudz vai ka jāskrien nokārtoties.
Svaigajā barībā nav vitamīnu. Dažiem cilvēkiem radies uzskats, ka gaļā nav vitamīnu un suns nevar normāli dzīvot, ēdot šo barību. Šis mīts radies tieši nesabalansētas svaigās barības ēšanas dēļ. Un taisnība, ka, ēdot vienīgi gaļu vai tikai kaulus, medību sunim tiešām trūks vitamīnu un šis mīts savā veidā tiks apstiprināts. Tāpēc svarīgi ir sakārtot suņa ēdienkarti, lai visi organismam nepieciešamie mikroelementi tiktu uzņemti. Līdz ar to jāsaprot, ka šis mīts nāk roku rokā ar nepareizu barošanu.
Gaļā ir antibiotikas un parazīti. Arī šim mītam saknes nāk no nepārbaudītas gaļas tirgotājiem, lietotājiem. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienībā un katrā kautuvē strādā PVD inspektori (kas ir neatkarīgi darbinieki kautuvēs), katrs lopiņš tur tiek pārbaudīts, nosakot gan antibiotikas, gan parazītus. Tāpēc, lai šo mītu neuzturētu, ir svarīgi pirkt pārbaudītu gaļu un medniekiem atcerēties pārbaudīt savus medījumus.
Biežāk pieļautās kļūdas, barojot suni ar svaigo barību
Pamatkļūda ir nepareizi sabalansēts uzturs, bieži vien saimnieki nedod sunim iekšējos orgānus, aizbildinoties, ka sunim tie negaršo (visbiežāk aknas, nieres). Tomēr šie orgāni satur sunim vajadzīgus mikroelementus un vitamīnus. Ja ir tā, ka suns tiešām neēd kādu produktu, tad jāskatās, ar ko to var aizvietot. Vai tie būs kādi vitamīni vai citi produkti, kas satur līdzvērtīgus mikroelementus. Un otra galējība ir, ka dod šos orgānus par daudz. Populāri ir aizrauties ar plaušām, tās ir lētas, suņiem garšo, piepilda kuņģi un uzpūš vēderu, bet diemžēl to uzturvērtība ir ļoti zema un suns neuzņem vajadzīgo mikroelementu daudzumu. Plaušas var dot, tomēr to daudzumam uzturā nevajadzētu būt lielākam par 10%. Līdzīgi ir ar tesmeni.
Otrā kļūda ir kauli (tikai un vienīgi svaigi), kāds baidās tos dot pavisam vai pretēji – dod par daudz. Ja apskata problēmu par nedošanu, tad jāanalizē, no kurienes suns uzņem kalciju, vai tā it pietiekami, tas pats attiecas uz glikozamīnu un citiem mikroelementiem, kas ir kaulos un skrimšļos. Kādu laiku suns lieliski iztiks bez tiem, bet pēc tam, kad organisms būs iztērējis savas rezerves un tam nebūs iespējas atjaunoties, sāksies lielas un grūti risināmas problēmas.
Ja apskatām pretējo problēmu, kad kauli tiek doti par daudz, novērojams, ka bojājas zobi un tiek bojāta zarnu mikroflora. Arvien biežāk veidojās aizcietējumi, kam seko gremošanas traucējumi, anālo dziedzeru problēmas un tā tālāk. Arī šādi var ilgi nodzīvot, problēmas nejūtot, bet ar laiku tās attīstīsies un būs arvien grūtāk risināmas. Tāpēc kaulu daudzumam pieauguša suņa uzturā jābūt ap 10%.
Trešā bieži sastopamā problēma ir nezināmas izcelsmes vai nepārbaudītas gaļas došana. Nereti pēc dzīvnieka nomedīšanas tas netiek pārbaudīts, nosakot parazītu vai smago metālu klātbūtni, un suns tiek pacienāts ar šādu gaļu. Dažus no parazītu veidiem var iznīcināt ar tārpu zālēm (arī nav pārāk veselīgi, ja tās tiek dotas bieži), bet ir daļa parazītu, ko nevar iznīcināt tik viegli, un sekas var būt diezgan smagas. Parazīti bieži vien nes līdzi alerģiju un ādas problēmas, pastiprinātu apmatojuma izkrišanu, blaugznas, barības atvemšanu un citas problēmas. Smagie metāli savukārt uzkrājās organismā, no tiem ir ļoti grūti atbrīvoties, un parasti redzam, ka suņi ātri noveco, rodas nieru, aknu problēmas, arī audzēji, sākas staigāšana pie dakteriem ar lieliem tēriņiem ārstēšanā un neizpratni, no kurienes šīs problēmas radušās.
Svaigā barība jāpapildina ar proteīna avotiem
Dažādie proteīna avoti nepieciešami, lai maksimāli pilnveidotu uzturu, ko piedāvāt savam mīlulim. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs, kāds brangāks, kāds šmaugāks, kāds ēdis tikai zāli, bet kāds ticis arī pie augļiem un dārzeņiem, graudiem. Atkarībā no dzīvnieka pārtikas tā gaļas vērtība ir dažāda un mikroelementi, ko uzņem suns, ēdot šo gaļu, ir dažāda spektra. Kāda gaļa ir bagātīgāka ar taurīnu, piemēram, cūkgaļa, kas stiprina sirds veselību, bet kāda satur vairāk omegas taukskābes vai B vitamīnu, stiprinot ādas veselību un nervu sistēmu, tāpēc, lai dzīvnieka uzturs būtu maksimāli pilnvērtīgs, iesaka dot piecus proteīna avotus triju mēnešu periodā.
Diāna Kontakeviča: nākamie būs mednieku kursi
“Noklausījos amerikāņu dzīvnieku barošanas kursus, un tur tika uzsvērts, ka vislabākā gaļa suņiem ir tieši meža gaļa. Un nav nekā pareizāka par suņu barošanu ar veselu medījumu. Pēc kursa noklausīšanās nospriedu, ka nākamie laikam man būs mednieku kursi! Tomēr, tā kā neesmu apstājusies un esmu ieguvusi zināšanas vairākos kursos, tad es teiktu – lai cik laba ir meža dzīvnieku gaļa un vesels medījums, vienalga barošanas veids mūsu suņiem atšķiras no tā, kā ēd vilki, līdz ar to mūsu mīluļu uzturu mēs varam dažādi bagātināt,” spriež mājdzīvnieku dietoloģe Diāna Kontakeviča.
“Īsam ieskatam un pārdomām: vilks ēd neatasiņotu dzīvnieku mežā no zemes. Suņi ēd tīru, atasiņotu gaļu no absolūti tīras bļodiņas.
Esmu uzstājusies ar prezentāciju veterinārārstiem Latvijā, paskaidrojot, ka eksistē sabalansēta svaigā barība, tomēr pašu semināru vadīja Ilze Pētersone un Anete Freiberga. Tāpat esmu bijusi viena no lektorēm divu daļu seminārā par svaigbarošanu, kuru noklausījās ap 800 cilvēku Latvijā!”
Silva Grīnblate: par suņu ēdināšanu arī veterinārārsti lauž šķēpus
Silva Grīnblate ir veterinārārste Talsos, viņa jau kopš bērna kājas zinājusi, ka būs dzīvnieku daktere. Šobrīd strādā pati savā privātpraksē un ikdienā rūpējas par mazajiem dzīvniekiem, kā arī audzina divus aizrautīgus Bavārijas asinspēdu dzinējsuņus.
“Suņu ēdināšanu varētu salīdzināt ar veģetāriešu un gaļēdāju uzturu. Neskatoties uz laikmeta attīstību, līdz pat šim brīdim par suņu ēdināšanu arī veterinārārsti mēdz kaislīgi strīdēties,” stāsta Silva. Joprojām ir veterinārārsti, kas uzskatīs, ka suns jābaro tikai un vienīgi ar sauso barību jau kopš kucēna vecuma. “Vēl nesen valdīja uzskats, ka veselībai vislabvēlīgākā barība, lai suns neslimotu un saņemtu nepieciešamās barības vielas, ir piemērota sausā barība. Pēdējo gadu pētījumi – piemēram, 2021. gadā Somijā tika veikts pētījums, kurā piedalījās vairāki tūkstoši suņu, – pierādījuši, ka sunim, kas kopš bērnības kaut nedaudz ir saņēmis gaļu, samazinās risks kļūt alerģiskam,” skaidro veterinārārste.
Kucēnam ir svarīgi pirmajās 16 dzīves nedēļās (četri mēneši) gaļu pagaršot. Par to, ko izvēlas katrs saimnieks individuāli savam sunim, diskutējams kopā ar svaigēšanas speciālistu vai veterinārārstu. Daudzi veterinārārsti Latvijā apgalvos, ka suns jābaro tikai ar sauso barību, taču būs arī tādi, kas norādīs, ka suni labāk barot ar svaigo barību. Tāpat ir liela daļa veterinārārstu, kas atbalsta miksēto ēdināšanu. Silva ir to veterinārārstu skaitā, kas suņu saimniekiem iesaka miksēto ēdināšanu.
Silva savus suņus baro ar svaigo barību, bet dažkārt, kad esot slinkums to sagatavot, dod sauso barību.
Kāds izaugs medību suns, ja ēdīs tikai svaigo barību
“Manuprāt, tas ir absolūts mīts, ka suns, kam tiek dota svaiga gaļa, izaugs nikns. Tikpat absurdi, ka suns būs nikns, ja tā vārdā ir iekļauts burts R. Neuzskatu, ka barot medību suni tikai ar sauso barību ir pareizi. Zinot, ka suns ģenētiski veidojies no vilka, kas var būt labāks par jēlu gaļu. Ja medību suni baro tikai ar sauso barību, to varētu salīdzināt ar veģetārieti, kurš tikai sporta pēc dodas medībās. Uzskatu, ka suņa uzturā nav nekā labāka par svaigu gaļu. Jautājums ir par to, kā to sāk dot un kā suns tiek virzīts uz gaļas ēšanu. Tas nebūt nenozīmē, ka, paņemot kucēnu no audzētavas, kur labākajā gadījumā līdztekus sausajai barībai suns būs mielojies ar biezpienu vai olas dzeltenumu, pirmajā vakarā pēc atvešanas mājās dodam nograuzt pusi truša skeleta. Saimniekam, radinot suni pie svaigās barības, ir jākonsultējas ar veterinārārstu, lai saprastu, kas ir jādod, cik ir jādod un kāpēc ir jādod,” skaidro veterinārārste. Tāpat Silva norāda, ka medījuma gaļa ir ārkārtīgi vērtīga. Tās sastāvā ir daudz dzelzs, B grupas vitamīnu, medījums ir ļoti liess, tajā ir daudz labo tauku, daudz omegas-3 un omegas-6 (zivju eļļas analogs), no kā secināms, ka medījuma gaļas došana medību sunim ir atzīstama tikai un vienīgi par labu.
Dodot sunim termiski neapstrādātu gaļu, ir jāzina gaļas izcelsme. Kategoriski aizliegts mīlulim dot gaļu, kurai nav zināma izcelsme. Tāpat jāatceras, ka sunim dodamā medījuma gaļa ir jāizsaldē, ideālā variantā – vismaz trīs nedēļas. Tāpat nedrīkst dot mežacūkas gaļu, kurai nav veikta trihinelozes pārbaude. Turklāt praksē pierādījies, ka liela daļa medību suņu tieši mežacūkas gaļu nespēj pārstrādāt tās treknuma dēļ. Sunim drīkst dot arī stirnas gaļu. Turklāt tas ir absolūts mīts, ka, ja pirmā gaļa, ko suns nobaudīs, būs stirnas, tad turpmāk mežā viņš dzīs tikai stirnas un uz lielajiem zvēriem pat neskatīsies.
Nenoliedzami, mūsdienās arī sausā barība ir labas kvalitātes, un, ja saimniekiem ir bail sunim dot gaļu vai svaigus kaulus, tad, protams, uzturā var lietot sauso barību, bet ar nosacījumu, ka tā ir premiumklases, tās pamatā ir gaļa, dārzeņi, varbūt kāds auglis un čijas sēklas, kartupeļu mīkstumi, granātāboli un spirulīns.
Pieredze: praksē bijis tikai viens suns, kas nepanes termiski neapstrādātu gaļu
“Pa visiem šiem gadiem, kopš praktizēju kā veterinārārste, bijis tikai viens gadījums ar Latvijas dzinējsuni, kurš nav panesis jēlu gaļu. Veicot visas iespējamās analīzes, secināts, ka suns ir vesels. Turklāt, tiklīdz gaļa ir termiski apstrādāta, suns to ēd un viss ir kārtībā. Var secināt, ka gaļā esošie fermenti konkrētā suņa organismam ir par stipru. Jāatzīst, ka tas bijis vienīgais šāds suns manā praksē. Tāpēc ir jākonsultējas ar veterinārārstu, īpaši, lai saprastu svaigās barošanas nianses dažādām suņu šķirnēm. Piemēram, taksim netiks dots vesels vistas karkass, bet tiks dots kakls, mugura un orgāni vai attiecīgi sabalansēta medījuma gaļa. Turpretī Bavārijas asinspēdu suns ēdienreizē var apēst veselu vistas karkasu, un lielāka izmēra suņi pat veselu trusi. Sunim ir jāsaņem šīs barības vielas, bet jāatgādina vēlreiz, ka visas nianses ir pārrunājamas ar suņa ārstējošo veterinārārstu,” skaidro Silva.