Sirds muskulatūru visās iegriezuma vietās klāj baltu rīsa graudu lieluma finnas.
Foto: Ivars Koloda
Sākusies aktīvā stirnāžu medību sezona. Kāds mednieks vēlas sev iegūt ne tikai superīgu medību trofeju, bet arī panašķoties ar gardu buka šašliku, kā arī ar to pacienāt savus tuviniekus, radus un paziņas. Kā nekā viss no dabas nācis un veselīgs! Taču… ne vienmēr, ja neesi vērīgs, zinošs un apmācīts. Izrādās, ka nezinot vari sastrādāt lielu bēdu sev un saviem tuviniekiem. Nupat pateicoties kāda Kuldīgas puses mednieka Oskara satraukumam par konstatēto paša nomedītam bukam, kā arī ar aktīvu žurnāla Medības iesaisti līdz manām rokām nonāca ļoti interesants lenteņu invadēts eksemplārs, kas nu jau nogādāts BIOR laboratorijā, par to interesējas arī LLU VMF, lai iegūtu sava muzeja krājumos šo vērtīgo atradumu jeb trofeju.
Jāatzīst, lenteņu invadēti meža dzīvnieki nebūtu nekas ārkārtējs, ja vien šis konkrētais eksemplārs nebūtu tik izteikts un uzskatāms. Tas noteikti bija labāks nekā mācību grāmatā! Nomedītā buka sirds bija parazītu perēkļu pilna, muskulatūru visās tās iegriezuma vietās klāja baltu rīsa graudu lieluma finnas, atliek vien pabrīnīties, kā dzīvnieks ir sadzīvojis ar savu lēno bendi.
Šīs finnas ir bīstamas mūsu uzturā, ja tās nepamanām, apstrādājot savu iegūto medījumu. Protams, viena medījuma gaļā šīs finnas var būt dažas, un, iespējams, tās palaižam garām un domājam – tas varbūt kāds saistaudu vai tauku gabaliņš, taču citā finnu koncentrācija var būt vērā ņemama, un tad nu jārīkojas. Apēdot šādu pietiekami termiski neapstrādātu gaļu (kārotais šašliks), mēs kļūstam par lenteņu upuriem. Lenteņi parazitē cilvēkos, un šo parazītismu sauc par teniozi. Medījamiem dzīvniekiem bieži lenteņu pūšļus (citā attīstības stadijā) redzam arī uz aknām, tos parasti gan ievērojam uzreiz. Ceru, ka arī katrs zinošs mednieks tos iznīcina, neatdodot saviem medību draugiem suņiem!
Par pašu ienaidnieku der zināt, ka to posmi un olas var pārvietoties arī apkārtējā vidē. Tikko izdalījušās olas ir pilnīgi nobriedušas un atkarībā no mitruma un temperatūras kādu laiku saglabā dzīvotspēju. Starpsaimnieki, šajā gadījumā meža dzīvnieki (pamatā liellopi – kā nekā vēršu lentenis), invadējas, ja ar lenteņa posmiem un olām tiek piemēslotas ganības, pļavas, liellopu novietnes un to apkārtne. Olas un posmi dzīvnieka organismā nokļūst kopā ar netīru zāli, sienu, salmiem. Labi zinām, ka stirnas ganās māju tuvumā, laukmalās, un viens no iespējamiem piesārņojuma riskiem ir tas, ka tuvumā ganās liellopi, atstājot aiz sevis labumus, varbūt iepriekš uz laukiem izvesti kūtsmēsli. Tās ir vietas, kur iespējams uzņemt potenciāli invadētu produktu. Varianti iespējami vairāki.
Nomedītais āzītis. Ragi jau liecina, ka tam ir kādas veselības problēmas.
Foto: Ivars Koloda
Lauksaimniecības dzīvnieki uzturas vienuviet, un par to attārpošanu un rūpi uztur īpašnieki, bet lielās platībās staigājošu meža dzīvnieku attārpošanu ir praktiski neiespējami nodrošināt.
Un beidzot. Kā tad šis bieds varēja nonākt sirdī? Pavisam vienkārši. Dzīvnieka kuņģī un zarnās gremošanas sulu ietekmē no olām izšķiļas kāpuri, kas izurbjas caur zarnu gļotādu, nonāk limfvados un asinsvados un tiek iznēsāti pa visu organismu. Visvairāk to ir šķērssvītru muskulatūras saistaudos, it sevišķi košļāšanas, kakla, ribstarpu, sirds un mēles muskuļu saistaudos, kur sešu mēnešu laikā attīstās finnas. Šajā laikā dzīvniekam ir paaugstināta temperatūra, nespēks, caureja, paātrināta sirdsdarbība, sāpīga muskulatūra. Intensīvas invāzijas gadījumā dzīvnieks var nobeigties.
Šī slimība ir liellopu finnoze jeb cisticerkoze. Vērša lenteņa finna jeb cisticerks ir neliels (10 mm diametrā) pūslītis, kas pildīts ar caurspīdīgu šķidrumu. No šādas finnas, ja tā nokļūst cilvēka organismā, tievajā zarnā divos trijos mēnešos attīstās pieaudzis lentenis, kas tur var parazitēt vairākus gadu desmitus. Šobrīd lauksaimniecības dzīvnieku saimniecības ir tās, kas gādā par pareizu ēdināšanu un labiem turēšanas apstākļiem saviem dzīvniekiem, savukārt kautuvēs, Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētās medījumu apstrādes vietās veterinārie eksperti veic efektīvu gaļas kontroli, lai patērētāji saņemtu drošu produktu.
Medniekiem ir liela loma veselīgas meža dzīvnieku populācijas uzturēšanā! Jāatceras, ka, novērojot savu medījumu, viens no veselības rādītājiem ir dzīvnieka izskats. Arī šajā gadījumā vērā ņemami bija buka ragi, kas bija mazi un pūkaini, tā norādot uz iespējamām veselības problēmām.
Jāatceras – ja kādam ir veselības problēmas un aizdomas par iespējamu invadēšanos ar lenteni, nekavējoties jādodas pie ārsta!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
