Mednieks Edžus Bajals atsūtīja videoierakstu, kurā ir redzam neliels stirnu bariņš, burtiski ģimenīte un viens no dzīvniekiem ir balts.
“Iepriekš baltas stirnas šajā pusē nav manītas. Šī parādījās tikai pērnā gada rudenī. Citi viņu ir redzējuši un arī man palaimējās šo skaistuli ieraudzīt. Video uzfilmēja brāļa dēls, kuram ļoti patīk “lidināties” ar dronu,” pastāstīja mednieks, kurš atsūtīja īso videorullīti.
Pateicoties acīmredzamai meistarībai, ar kādu video autors vada dronu, stirnas nofilmētas ļoti tuvu. Vienā brīdī pat šķiet, ka tās varētu mēģināt atvairīt savādā lidoņa uzmācību, taču pēc tam tās tomēr izvēlas pārnadžiem raksturīgāku uzvedību – iebēg krūmos.
Albīnisms (latīņu: albus — ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums matos, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai veidotos melanīns. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem. Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem ir tikai dažas vai daļējas albīnisma pazīmes un neatbilst pilnībā albīnisma raksturojumam, tad to sauc par nepilnīgu albīnismu jeb leicismu.
Mēdz būt dzīvnieki ar daļēju albīnismu – plankumaini. Un melanistiskie – gandrīz melni. Krāsas izmaiņas rodas, pateicoties tam, ka melanīna daudzums šo indivīdu organismā ir lielāks, nekā daba to ir paredzējusi. Melnas stirnas ir sastopamas Vācijā.