Kaspars Vaišļa ir mednieks jau trešajā paaudzē un kopš bērna dienām medī Jaunjelgavas pusē. Pats sevi dēvē par entuziastisku briežu mednieku, turklāt ne tradicionālā mednieka izpratnē, bet gan ar fotokameru, uzņemot fantastiskus kadrus briežu baura laikā. Bagātīgā medību pieredze Kasparam ļāvusi nonākt pie interesantiem secinājumiem un atziņām kā par pirmās medību pieredzes būtiskumu mednieka dzīvē, tā par pirmo ne tik veiksmīgi raidīto šāvienu, par mednieka psiholoģisko sagatavotību, par briežu selekcijas pamatprincipiem, spilgtākajiem iespaidiem medībās un visbeidzot par ģimenes mīluli – Norvēģijas aļņusuņu kucīti Posendorf Chanel.
Jau 15 gadus uz briežu bauri ar fotokameru
Līdz pat 2000. gadu sākumam Jaunjelgavas pusē diemžēl briežu bauris nenotika, jo briežu populācija šajā apvidū bija ļoti sliktā stāvoklī. Pēc 2000. gada populācija pamazām sāka atjaunoties un bija dzirdami pirmie buļļi baurojam. Vien 2007. gadā tika nomedīts pirmais briežu bullis. Kopš tā laika Kaspars uz mežu dodas ar fotokameru, un tas tiek darīts ar cēlu mērķi – atjaunot briežu populāciju, lai ik rudeni spētu baudīt krāšņu bauri. “2007. gadā kolektīvs pieņēma lēmumu, ka atbilstoši situācijai drīkst medīt vienu bulli. Pirms tas tika izdarīts, biju nolēmis, ka došos mežā, lai konkrēto bulli nofilmētu, tad parādītu to kolektīva biedriem un kopā spētu izvērtēt, vai bullis ir medījams vai nav. Prakse medībās nav mainījusies līdz pat šim brīdim, joprojām medījam tikai vienu bulli. Populācija ir augusi, taču nav tā, ka buļļu būtu ļoti daudz,” stāsta Kaspars. Dodoties mežā ar kameru jau 15 gadus, Kaspars atklāj, ka izdevies nofilmēt arī kādu zelta trofejas bullis, taču šo gadu laikā otrreiz satikt vienu un to pašu bulli tomēr nav izdevies.
Spilgtākie iespaidi mežā
Ierocis un kamera medību laikā ir teju nesavienojamas lietas – vai nu viens, vai otrs, bet noteikti ne abi paralēli: “Brīdī, kad uz lauka iznāk briedis, vairs neatliek laika viņa novērtēšanai, ir jāiestata pareizie parametri, lai iznākumā uzņemtais vai uzfilmētais kadrs būtu satriecošs. Ja esi aizņemts ar kameras fokusu, asumu, krāsām, tad tobrīd neatliek laika brieža ragu vērtēšanai, kur nu vēl medībām. Taču to izdaru, atnācis mājās, kad pieslēdzos pie datora.” Ar kameru Kaspars mežā pavada vairākas dienas: “Mēdz būt pat tā, ka pa tumsu iznāku no meža, palieku turpat pa nakti mašīnā, ceļos ap četriem no rīta, paklausos, kur apmēram tie brieži ir, un tad vēl tumsā dodos pie viņiem, lai jau ar pirmo gaismu uzņemtu fantastiskus kadrus.”
2022. gadā Kaspars sagatavojis arī video ieskatu briežu baura procesā. Viņš raksta: “2022 gada briežu baura sezona bija visai neparasta. Septembra sākumā salnainās naktis lika domāt, ka bauris ies vaļā pilnu sparu, bet tā tas tomēr nenotika. Vienu nakti skaisti bauroja, tad vairākas naktis bija klusums. Viss skaistākais bauris bija septembra otrā pusē.”