Atkal sestdiena klāt un jādodas uz dzinējmedībām! Šoreiz viesos pie kaimiņu kolektīva Bārtas novadā.
Vējainā dienā mērojām daudzus kilometrus pa sarežģītiem, mitriem, vietām pat purvainiem mežiem. Masti bija lieli un grūti. Uz zemes visdažādāko dzīvnieku pēdas. Mežacūku norīvēti koki un noraktas sūnas. Bija arī dzīvnieki. Tiesa gan, dzinēju bija pamaz – tikai trīs un tas ietekmēja rezultātu, bet…
Diena noslēdzās medniekmājā. Pēc raiti padarīta darba, ievērojot COVID drošības prasības, medniekmājas virtuvē tika ceptas, bet pēc tam svaigā gaisā ēstas staltbrieža un stirnu akniņas ar skābo krējumu un Dzintara sieru! Mmmmm, kad var būt labāks par krietnu maltīti medību dienas noslēgumā?!