“Copes garšas” radošā komanda viesojas Latgalē, Rušona ezerā pie Pētera Bernāna.
Spiningošana astotajā lielākajā Latvijas ezerā nav viegla, zivis ir jāmeklē un pie katras copes jāpiestrādā. Taču Latgales āres, Rušona gleznainums, latgaliešu dvēseliskums un atvērtība sniedz gandarījumu sirdij.
Pēteris dalās ne tikai ar saviem copes noslēpumiem, kur un uz ko Rušonā var noķert asarus kūpiņam un parāda, ka zandarti, vairs nav retums savulaik ar tīkliem izkāstajā ezerā. Copes piedzīvojums bez viņa krāšņajiem teicieniem – ja miets ir, tad jokus saprot, te viss ir godīgi, citādi šite nevar, copēšana nav pastaiga pa lielveikalu, no sākuma jāpilda pārtikas programma, pēc tam varēs makšķerēt u.c., nebūtu tik sātīgs.
Bet kā tad ar zivīm? Ar līdakām tā pašvakāk, toties kilogramu smagi brekši vairs neesot retums. Ja labi grib, asarus Rušonā var atrast uz sēkļiem, bet vakaros pāri dziļuma kantēm nāk baroties zandarti.
