Kašķis ir ļoti lipīga ādas slimība, kas apdraud ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēku. Slimību izraisa ērces, kas rada aliņas ādā, izraisot ārkārtīgi spēcīgu niezi un kairinājumu. Kasoties dzīvnieks noplēš sev apmatojumu, rodas kreveles.
Šī slimība ir viens no populācijas regulācijas instrumentiem. Pašlaik līdz maksimumam ir izskausta trakumsērga, toties kašķis piedzīvo uzplaukumu, ja tā to var nosaukt. Ļoti bieži redzamas tieši kašķainas lapsas, jo tās var manīt kustībā arī gaišajā dienas laikā. Jenotsuns parādās tikai tumsā, un to, ka tas slims, parasti var konstatēt pēc nomedīšanas.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā ierobežot kašķa izplatību, ir intensīva mazo plēsēju medīšana. Izmēdijot kašķainās lapsas, ievērojami samazinās slimības izplatība.
Video skaties žurnāla Youtube kanālā?
Ļoti efektīva ir lapsu un jenotsuņu medīšana to alās ar alu suņiem, bet pastāv ļoti liels risks, ka arī suņi var inficēties ar šo sērgu. Ārstēšana var būt sekmīga, toties dārga un suņa veselībai šis process noteikti nenāk par labu. Tādēļ zinātāji iesaka suņus apstrādāt ar pilieniem Advocat vai Stronghold, arī suņu īpašnieki uzver – pēc kontakta ar slimu dzīvnieku suns jāapstrādā ar kādu no šiem līdzekļiem.
Arī pašam medniekam ir jāuzmanās no kontakta ar slimu dzīvnieku. Nekādā gadījumā nedrīkst nomedīto dzīvnieku pamest mežā, jo tas ir infekcijas perēklis. Vislabāk ir to aprakt vai arī sadedzināt, ja iespējams. Ieteicams kabatā nēsāt vienreizējos gumijas cimdus, lai varētu droši slimo dzīvnieku aiztikt.
Aukstā ziemā ar kašķi slimie dzīvnieki var paši aiziet bojā, jo vienkārši bez sava siltā kažoka aukstumā nosalst. Taču tā ir lēna un mokoša nāve – lēš, ka sasirgušais nobeidzas triju līdz četru mēnešu laikā, līdz tam aplipinot citus dzīvniekus. Šajā situācijā mednieks ir vienīgais, kas var dzīvniekus atbrīvot no mocībām un ierobežot kašķa izplatību.