Medību laikā mednieki uzgājuši zem apsnigušiem koku zariem patvērušos mežacūkas sivēnus! Ruksēni ir pavisam maziņi, var teikt nesen dzimuši. Māte tos atstājusi migā un pati devusies prom. Cilvēki, ieraugot šos mazos brīnumiņus, atkāpās un atstāja šo mežacūku patvērumu neskartu un netraucētu.
Vērojot nofilmēto, radās jautājums, cik tas ir normāli, ka ziemas vidū, burtiski mēnesi pēc mežacūku riesta kulminācijas jau ir sastopami strīpaini siventiņi?
Pēc skaidrojuma vērsāmies pie Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta vadošā pētnieka Dr.biol Jāņa Ozoliņa
“Mežacūkai tas nav nekas neparasts. Jā vairums populācijas riesto decembrī un laiž pasaulē sivēnus pavasarī, kad ir siltāks un barības pieejamība lielāka, taču mūsu valsts apstākļos daļa mežacūku apietas citā laikā,” sacīja zinātnieks.
Pēc Jāņa Ozoliņa teiktā, viss ir atkarīgs no barības pieejamības. Mūsu apstākļos, kad praktiski visā valsts teritorijā ir plaši lauksaimniecības kultūru sējumi, daudzviet tiek audzēta kukurūza, ko novāc vēlu, mežacūkas ir labi pārtikušas un neizjūt bailes par nākotni. Tādā situācijā daļa mātīšu var palikt grūtas jebkurā gada periodā.
“Jāņem vērā arī tas, ka mežacūku populācija tiek mērķtiecīgi samazināta vairākus gadus. Lai atgūtu pozīcijas, dabai ir vairāki instrumenti. Tai skaitā demogrāfijas regulēšana. Vietās, kur mežacūku blīvus ir ļoti mazs, dzimst vairāk mātīšu, jaunās mātītes paliek grūtas jebkurā laikā, kad ir iestājies dzimumbriedums. Un tam kuilītim jau ir vienalga, tas uzbudinās zibenīgi, ja vien ir kā dēļ,” paskaidroja Jānis Ozoliņš.
Mežacūkām riesta sezonalitāte ir saistīta ar klimatu un pārtikas pieejamību. Ja viss ir labi, tās var pāroties jebkura laikā, bet tikai vienu reizi gadā.
Mežacūku medību sezona turpinās visu gadu.
Skaties video! Sniegā salīduši mazi sivēni!