Vai tiešām par mednieku var kļūt jebkurš šaudīties gribētājs un tas ir tikpat vienkārši kā sarunāt antibiotiku recepti pie ģimenes ārsta?
Latvijas sabiedrība vēl nav pilnībā atbrīvojusies no padomju laiku mantojuma, un medības ir viena no tām slēgtajām un pārējai sabiedrībai maz pazīstamajām cilvēka interešu sfērām, ko raksturo spēcīgi aizspriedumi, novecojuši un pamatā atbaidoši stereotipi. Joprojām ārpus medībām esošās sabiedrības apziņā mednieks ir aprobežots, asinskārs, toties ar modernām tehnoloģijām apveltīts tipiņš, kurš šauj visu, kas kustas, kuram likums nav rakstīts, bet morāle ir kā zobenzobu tīģerim.
Kurš drīkst būt mednieks?
Likuma izpratnē par mednieku tiek dēvēta persona, kura pēc atbilstošas apmācības un eksāmenu nokārtošanas ir ieguvusi mednieka apliecību. Uzreiz pēc tam mednieks jau ir tiesīgs medīt, pagaidām bez ieročiem. Viņš var izmantot lamatas un medību rīkus. Ieroču atļaujas tiek kārtotas pēc tam. Turklāt, lai iegūtu atļauju medībās izmantot vītņstobru ieroci, ir jākārto vēl viens speciāls šaušanas eksāmens.
Savukārt, ja mednieka apliecība saņemta pirms trim vai vairāk gadiem un ja cilvēks izcili pārzina sava kluba medību objektus, viņam patīk uzņemties atbildību, vadīt procesus, un medību kolektīvs šo personu respektē, viņam ir iespēja atkal sēsties mācību solā, kārtot nedaudz atšķirīgu eksāmenu un kļūt par medību vadītāju. Bez mednieka ar šādu kvalifikāciju nevar norisināties nevienas dzinējmedības.
Mednieku kursi
Iestāties medību kursos faktiski var jebkurš cilvēks, šeit vecuma ierobežojumu nav. Teoriju var apgūt arī pusaudža vecumā. Medību kursus organizē mednieku sabiedriskās organizācijas, akreditētas mācību iestādes un citas juridiskās personas. Jauno mednieku apmācības ilgums ir ne mazāk par 40 stundām. Medību vadītāji pārbaudījumam drīkst gatavoties patstāvīgi. Tā kā medību kursos pamatā iestājas pieauguši cilvēki, mācību grafiks bieži vien ir elastīgs, pielāgots vairākuma interesēm.
Pēc četrdesmit skolas solā pavadītajām stundām topošajam medniekam jāpārzina daudz tēmu – sākot ar medījamo dzīvnieku bioloģiju, slimībām un uzvedību, beidzot ar šaujamieroču un munīcijas lietām un medību suņu izmantošanu. Katram medniekam jāzina atbild es uz vairāk nekā tūkstoš jautājumiem, kas nebūt nav vienkārši un daudzi no tiem ir sastādīti ar nolūku mulsināt prātu un prasa precīzas definīcijas. Eksāmenā būs jāatbild uz 60 nejauši izvēlētajiem un drīkst pieļaut tikai sešas kļūdas, bet medību vadītāji – piecas. Eksāmenu kārto Valsts meža dienestā, bet pirms tam jāsaņem skolas apstiprinājums, ka persona ir gatava kļūt par mednieku.
Ja teorētiskā pārbaudījuma bloks ir veiksmīgi pārvarēts, topošais mednieks tiek pielaists otrajai sadaļai, kas ietver šaušanas prasmju pārbaudi un normatīvajos aktos noteikto drošības prasību ievērošanu rīcībā ar medību šaujamieroci. Vienkāršākiem vārdiem sakot, ja šaušanā norma tiek izpildīta, bet cilvēks nepareizi apietas ar ieroci, viņam eksāmenu var arī neieskaitīt.
“Šauj garām!” diskusija , kā jaunajiem medniekiem atrast mednieku klubu. Fragments no #106 epizodes
Šaušanas eksāmeni
Lai sagatavotos šaušanas eksāmenam, jātrenējas šautuvē. Treniņi parasti sākas jau teorijas apgūšanas laikā, kad ir iegaumētas un pārbaudītas zināšanas par drošības prasībām un rīcību ar ieroci. Neliels procents cilvēku apgūst šaušanas tehniku ļoti ātri. Tikpat maz, ja ne vēl mazāk ir to, kam šo prasmju apgūšana prasa milzīgu piepūli un ilgu laiku. To var salīdzināt ar autovadītāja apmācību – vajadzīgs talants un izjūta. Vairākums topošo mednieku apmeklē šautuvi 4 – 10 reizes, kamēr sasniedz nepieciešamo līmeni un ir gatavi eksāmenam.
Divu nedēļu laikā pēc veiksmīgi nokārtotiem teorētiskajiem un šaušanas pārbaudījumiem Valsts meža dienests medniekam izsniedz mednieka apliecību.
Ieroča iegāde
Pavisam loģisks ir nākamais solis – ieroča iegāde. Līdz šim nokārtotie pārbaudījumi ļauj pretendēt uz gludstobra ieroča (tā sauktās bises) iegādi. Lai iegādātos vītņstobra ieroci jeb karabīni, ir jākārto vēl viens šaušanas eksāmens, gan tikai sākot ar 21 gada vecumu.
Līdz brīdim, kad noskatītais ierocis drīkstēs atrasties deklarētajā dzīvesvietā drošā ieroču seifā, ir vēl tāls ceļš ejams. Ir jāsaņem medicīniskās komisijas slēdziens. Katram medniekam pirms ieroču atļaujas saņemšanas ir jāiziet pirmās medicīniskās palīdzības kursi. Tad seko vizīte policijā, kur Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā jāiesniedz iesniegums, kas ļaus saņemt ieroča iegādāšanās atļauju.
Pēc atļaujas saņemšanas un vietējā inspektora ciemošanās deklarētajā dzīvesvietā beidzot var doties uz ieroču veikalu un iegādāties noskatīto ieroci. Piecu darba dienu laikā tas ir obligāti jāpiereģistrē turpat, kur saņemta ieroča iegādes atļauja. Tikai pēc visu šo punktu secīgas un veiksmīgas izpildes persona varēs likumīgi glabāt medību ieroci iepriekš iegādātajā seifā un ar to piedalīties medībās. Jāpiebilst, ka šaujamieroča iegāde tiks liegta personai, kura neatbilst virknei prasību, kas noteiktas Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.
Pēcvārds
Jā, medības ir hobijs. Jā, katrs pats izvēlas, kļūt vai nekļūt par mednieku. Taču ikviens, kurš nolēmis iet šo ceļu, pārstāj būt vienkārši cilvēks. Viņš uzņemas atbildību, ļoti lielu atbildību par apkārtējo cilvēku, par savu un savas ģimenes drošību un veselību, par dabas resursu lietderīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, par dzīvnieku populāciju pastāvēšanu un dabas aizsardzību. Mednieku var apturēt un pārbaudīt jebkurš policijas struktūrvienību pārstāvis. Jebkurā vietā un laikā medniekam ir jābūt adekvātam, mierīgam un skaidrā. Viņa sirdsapziņai jābūt tīrai un dokumentiem kārtībā. Reti kura hobija piekritēji var palielīties ar tik milzīgu atbildības nastu un spēju pildīt tik daudzas likuma un noteikumu prasības, kādas ir jāņem vērā ikvienam medniekam un sporta šāvējam!