Suga, kas izmirusi pirms aptuveni 12 500 gadiem, tagad atkal ir dzīva – tā apgalvo Dalasā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums Colossal Biosciences, nosaucot to par pasaulē pirmo veiksmīgi atdzīvināto izmirušo dzīvnieku.
Tiek ziņots, ka zinātnieki ir radījuši trīs briesmīgo vilku (Aenocyon dirus) kucēnus, izmantojot to DNS, tā klonēšanu un gēnu rediģēšanu, lai pārveidotu pelēkā vilka, tuvākā dabā sastopamā radinieka, gēnus. Iegūtais rezultāts būtībā ir hibrīds, kas vizuāli atgādina sen izmirušo briesmīgo vilku.
Briesmīgais vilks, bija iedvesma mežonīgajam, suņveidīgajam tēlam seriālā Game of Thrones, savulaik bija apex plēsējs, kas klejoja visā Ziemeļamerikā. Pēc kompānijas teiktā, briesmīgie vilki bija lielāki par mūsdienu pelēkajiem vilkiem, tiem bija platāka galva, gaišs, biezs apmatojums un spēcīgāki žokļi.
Kopš 2021. gada Colossal publiski darbojas pie mamuta, dodo un Tasmānijas tīģera atdzīvināšanas, taču darbs pie briesmīgajiem vilkiem līdz šim netika atklāts.
“Šis ir milzīgs pavērsiens – pirmais no daudziem, kas pierāda, ka mūsu tehnoloģiju iespējas izmirušo sugu atjaunošanai strādā,” sacīja Colossal līdzdibinātājs un izpilddirektors Bens Lams (Ben Lamm) oficiālā paziņojumā.
“Mūsu komanda paņēma DNS no 13 000 gadu veca zoba un 72 000 gadu vecas galvaskausa atliekas un izveidoja veselīgus briesmīgo vilku kucēnus.” Šie trīs briesmīgie vilki mīt aptuveni 800 hektāru lielā teritorijā, kurai apkārt uzbūvēts trīs metrus augsts žogs, atbilstošs zooloģisko dārzu drošības prasībām. Dzīvnieki tiek novēroti ar apsardzi, droniem un tiešraides kamerām. Colossal norāda, ka šī vieta ir sertificēta American Humane Society un reģistrēta ASV Lauksaimniecības departamentā. Zinātnieki norāda, ka piedzimušie vilku mazuļi izskatā un uzvedībā ļoti līdzinās saviem senajiem priekštečiem un šis ir uzskatāms par pasaulē pirmo gadījumu, kad pētniekiem izdevies veiksmīgi “atdzīvināto” izmirušu dzīvnieku sugu. Tomēr notikums izraisījis neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā.
Fosilijas un senais DNS
Izmantojot DNS, kas iegūta no divām briesmīgā vilka fosilijām, Colossal zinātniekiem un sadarbības partneriem izdevās izveidot divus augstas kvalitātes Aenocyon dirus genomus – pilnus ģenētiskās informācijas kopumus.
Genomi tika salīdzināti ar mūsdienu suņveidīgajiem – vilkiem, šakāļiem un lapsām, lai identificētu gēnu variantus, kas raksturīgi tieši briesmīgajiem vilkiem – piemēram, balts apmatojums un garāka, biezāka vilna. Balstoties uz šo analīzi, pelēko vilku šūnās tika ieviestas izmaiņas – kopumā 20 rediģējumi 14 gēnos. Pēc tam tika izvēlētas daudzsološo šūnu līnijas, tās klonētas un ievietotas donoru olšūnās.
“Veseli, attīsties spējīgi embriji tika pārnesti surogātmātēs, lai notiktu starpsugu grūtniecība,” norādīts uzņēmuma paziņojumā. Kā surogātmātes tika izmantoti lieli jauktas šķirnes mājas suņi, apstiprināja uzņēmums.
🔹 Divi tēviņu kārtas kucēni piedzima 2024. gada 1. oktobrī
🔹 Viena mātīte piedzima 2025. gada 30. janvārī
Gēnu rediģēšana un izmirušo sugu atgriešana
Lai sasniegtu šo rezultātu, kompānija izveidoja hibrīdgenomu, izmantojot CRISPR tehnoloģiju – izgriežot noteiktus pelēkā vilka gēnus un aizstājot tos ar gēniem, kas saistīti ar briesmīgajiem vilkiem.
“Nav noslēpums – visā genomā šis dzīvnieks ir par 99,9% pelēkais vilks,” sacīja Love Dalens (Love Dalén), evolūcijas genomikas profesors no Stokholmas Universitātes un Colossal padomnieks.
“Zinātniskajā vidē noteikti būs diskusija par to, cik daudz gēnu ir jānomaina, lai tas būtu īstais briesmīgais vilks, taču tas drīzāk ir filozofisks, nevis bioloģisks jautājums.”
“Tas satur briesmīgā vilka gēnus, un šie gēni tam piešķir izskatu, kāds nav redzēts pēdējos 13 000 gadu. Tas ir ļoti iespaidīgi.”
Dalens atzina, ka ir nelielā mērā piedalījies briesmīgā vilka genoma analīzē, taču nav saticis kucēnus un nav bijis tieši iesaistīts gēnu rediģēšanā vai klonēšanā. Viņš uzskata, ka šis sasniegums ir milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekš paveikto šajā jomā.
“Manuprāt, viņi ir atdzīvinājuši briesmīgā vilka fenotipu – redzamos sugas raksturlielumus, un mēs no genoma varam spriest, ka šie dzīvnieki, visticamāk, tā arī izskatījās. Tādā nozīmē – jā, tas ir briesmīgais vilks,” viņš sacīja.
Kas notiks tālāk?
Kopš Colossal dibināšanas 2021. gada septembrī uzņēmums ir piesaistījis vismaz 435 miljonus ASV dolāru, sadarbojoties ar Hārvardas universitātes ģenētiķi Džordžu Čērču (George Church), lai atdzīvinātu mamutu. Tas gan aizņem ilgāku laiku nekā sākotnēji prognozēts – uzņēmums apgalvo, ka pirmie mamutu mazuļi varētu piedzimt 2028. gadā.
Taču tehnoloģijas, kas radīja briesmīgos vilkus, tiek pielietotas arī apdraudēto sugu aizsardzībā. Uzņēmums paziņoja, ka izmantojot šo mazāk invazīvo klonēšanas metodi, kas izstrādāta briesīgo vilku pētījumu laikā, ir izdevies radīt divus klonētu sarkano vilku metienus – šī ir visapdraudētākā vilku suga Ziemeļamerikā.
Tomēr kritiķi uzskata, ka šajos projektos ieguldītā nauda varētu tikt izmantota efektīvāk – piemēram, esošo dzīvnieku aizsardzībā. Tāpat tiek paustas bažas par dzīvniekiem, kuri tiek izmantoti kā surogātmātes.
Vides filozofijas profesors Kristofers Prestons (Christopher Preston) no Montānas Universitātes uzskata, ka Colossal tomēr ir pievērsis uzmanību dzīvnieku labturībai, norādot uz teritorijas lielumu un atbalstu no Amerikas dzīvnieku labturības organizācijas.
“Colossal ir ieviesuši rūpīgas pārbaudes, lai izslēgtu nejaušas vai bīstamas gēnu izmaiņas, kas saistītas ar sliktu iznākumu,” viņš teica. Tomēr viņš piebilda, ka grūti iedomāties, kā briesmīgajiem vilkiem varētu būt nozīmīga ekoloģiskā loma, kas patiesībā esot viens no uzņēmuma mērķiem – līdzīgi kā ar mamutiem.
“Tādos štatos kā Montāna mums jau tagad ir grūtības saglabāt veselīgu pelēko vilku populāciju pastiprināta politiskā spiediena dēļ,” sacīja Prestons. “Tāpēc ir grūti iedomāties, ka briesmīgie vilki kādreiz tiktu palaisti savvaļā un ieņemtu vietu ekosistēmā. Par to nav jautājumu.”
Zinātne ir pārkāpusi robežu, kas vēl pirms pāris desmitgadēm likās neiedomājama. Bet tagad, kad briesmīgais vilks ir atgriezies – mums jāvaicā: vai mēs spēlējamies ar dzīvību, kuru vairs nesaprotam?
Kā iztīrīt ieroci pēc kārtīgas šaušanas? Testējam līdzekļus no Ukrainas
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
