Vilku bars ir ielāgojis ceļu uz Lauras Builes un viņas ģimenes māju Valkas novada, Ērģemes pagasta Kurģos, kur vilki viesojas nu jau regulāri. Pirmajā nevienlīdzīgajā cīņā ar plēsējiem dzīvību zaudēja aitiņa, kas dzīvoja ģimenē kā mīlulis. No aitas pāri palika tikai apgrauzti kauli, pāris nenosakāmas iekšējo orgānu daļas un āda. Visapkārt mājai un zirgu ganībām vilku bara pēdas.
Laura Buile ir trenere, kura nodarbojas ar bērnu apmācību jāšanas sportā, pati startē sacensībās un kopj novecojušus zirgus. Saimniecībā ir divi tik seni zirgi seniori, ka tiem jau ir grūtības pārvietoties. Kurģos dzīvo arī desmit kazas un pulciņš trušu. Pavisam nesen vēl bija aitiņa.
“Tas notika naktī uz 28.novembri. Piektdienā mēs vēl aitiņu redzējām. Tā dzīvoja aptuveni 45 metru attālumā no tuvējā mājas stūra. Es vēl aiznesu tai padzerties un viss bija normāli. Naktī arī viss bija it kā kluss,” stāstu par vilku uzbrukumu un aitas bojāeju iesāka Laura Buile.
Kurģu saimniece atcerējās, ka sestdienā ik rīta apgaitu abi ar vīru sākuši ap astoņiem: kazas izslaukt, visus dzīvniekus pabarot. Vīrs pēkšņi ievēroja, ka aitas nav.
“Tā bija diezgan spēcīga un liela aita, pie kam, riktīgs vandālis. Tā plēsa ķēdes, gāza žogus. Bieži vien tā norāvās un aizbēga pie kazām vai zirgiem. Tiesa gan, pēdējo uzlikām govs ķēdi un šķita neticami, ka aita to varēja saplēst. Tā arī bija – ķēde bija vesela. Sākām pētīt un ieraudzīju, ka kakla siksna galā arī vēl ir. Pacēlu to un ieraudzīju, ka kakla siksna visa notraipīta ar asinīm un aplipusi ar gaļas gabaliņiem,” sestdienas rīta notikumus atcerējās Laura. Ejot tālāk, saimnieki uzgāja arī aitas paliekas – pilnībā noskrubinātus kaulus, no gaļas pārpalikumiem notīrītu ādu un vilku pēdas visapkārt. Pēc pieaicinātā vilkziņa teiktā, tur bijuši pieci vai seši pelēkie.
Savaldot aukstās tirpas, Laura atklāja, ka vilki nekad vēl nebija pienākuši tik tuvu mājām: “Pirmajā gada, kad mēs te ievācāmies, dzirdējām vilkus gaudojam, bet nekad nedomājām, ka tie varētu pienākt pie mājas un apdraudēt mūsu dzīvniekus. Trakākais, ka tajā naktī mūsu kazai piedzima divi kazlēni. Ja tas nebūtu noticis aplokā ar divus metrus augstu žogu, gan kaza, gan tās mazuli arī tiktu saplosīti. Aita patrāpījās pirmā… Mežzinis teica, ka vilki sirojuši ap māju divas trīs dienas iepriekš, bet kazlēnu piedzimšana rosinājusi tos saņemties un nākt tuvāk.”
Laura pieminēja, ka saimniecībā ir arī Kaukāza aitusuņa šķirnes kuce: “Interesanti, ka tajā naktī sune bija patvērusies un ārā nerādījās vispār. Laikam saprata, ka nevarēs cīnīties ar veselu baru. Tagad, līdz ar krēslas iestāšanos, mēs to arī saucam mājā iekšā.”
Kam jāziņo par uzbrukumu?
Pēc vilku uzbrukuma, saimnieki mēģināja uzzināt, kur un kā jāziņo par vilku uzbrukumu, sazvanoties ar kādas aitu saimniecības īpašnieci, jo Pašvaldības policijā neviens nezināja, kam jāsniedz šāda informācija.
“Es biju nedaudz šokā. Tas ir viss?! Man uztaisa zaudējumus. Vilks ir teju pagalmā ienācis un man nav kam īsti ziņot? Visi, kam jāziņo? Sāku zvanīt visiem, kam ir jelkāds sakars ar mežu un Valsts meža dienests (VMD) atsaucās. Solīja, ka nākamajā dienā kāds atbrauks, lai fiksētu šo gadījumu.
Par vilku uzbrukumiem jāziņo Valsts meža dienesta attiecīgās virsmežniecības medību inženierim vai vietējam mežzinim. Savukārt pašiem mežziņiem līdz 31. martam regulāri jāapseko medību platības, lai veiktu vilku un lūšu monitoringu.
Pēc tam Laura Buile sazinājās ar mednieku klubu, kura vadītājs paskaidroja, ka vilku medības organizēt ir ļoti grūti, taču viņi centīsies palīdzēt! Tikmēr mednieki ieteikuši visus dzīvniekus uz nakti ievest kūtīs, iekštelpās. Pēc saimnieces teiktā, tur vieta dzīvot pagaidām ir tikai kazām. Visas desmit tiek iespundētas uz nakti kūtiņā. “Protams, tas nav veselīgi un kazas ir ļoti neapmierinātas ar jauno kārtību, bet tā vismaz mēs zinām, ka vilki tām klāt netiks,” sacīja Laura.
Ja kazām pajumte ir, tad visi zirgi dzīvo aplokos. Vienā ir Šetlendes ponijs un lielais sporta zirgs, bet otrā, aptuveni hektāru lielajā aplokā, pārējie deviņi, no kuriem daži ir tik veci, ka īsti nevar pastaigāt. Pēc baisās nakts notikumiem saimnieki sapratuši, ka aploku plānais drāšu pinuma žogs nepasargās pret vilkiem un steidzami jādomā par nopietnākiem pasākumiem.
Lūgums pēc palīdzības!
“Diemžēl, žogu izmaksas ir ļoti lielas un tik un tā vilks var ielīst pa apakšu. Mēs sapratām, ka tagad mēs nevar ierīkot nopietnu žogu un izlēmu, ka ir jāvēršas pēc palīdzības pie sabiedrības. Zirgi pelna ar treniņiem, bet kamēr es sapelnīšu kaut kādu jēdzīgu naudiņu, jau būs vasara,” sacīja saimniece.
“Es ļoti baidos par mūsu zirgiem un tādēļ lūdzu cilvēkiem palīdzību ar naudiņu, ar būvniecības materiāliem, ar čaklām rokām un transportu. Varbūt mēs pa visiem līdz vilku bada laikiem, kas sāksies janvārī, varam uzsliet nojumi mūsu vienpadsmit zirgiem? Ievietoju paziņojumu Facebook un ļoti daudzi jau atsaucās. Liels paldies visiem, kas palīdz! Šonedēļ jau nopirkām pirmos materiālus, jo jāsāk būvēt. Pirmais, ko mēs jau esam uzbūvējuši, ir būdiņa kazai ar kazlēniem, jo tiem ir vajadzīga sildlampa. Nākamais projekts ir stallis zirgiem, lai varam tos pasargāt no plēsējiem. Veselīgi tas nav, jo zirgam visu laiku ir vajadzīgs svaigs gaiss un kustība, taču labāk tā, nekā vilki tos saplosa dzīvus! Darba arī būs vairāk. Būs jātīra boksi, jābaro ik rītu un vakaru, bet dzīvnieki vismaz būs drošībā!” paskaidroja Laura Buile, un piebilda, ka tagad jāsakrāj materiāli un pēc tam varēšot uzrīkot tādu kārtīgu talku un kopīgiem spēkiem uzbūvēt stalli Kurģu zirgiem.
Informācija ziedotājiem:
LV13HABA0551038083438
Saņēmējs :
Laura Buile
Maksājuma mērķī lūdzu rakstīt – ziedojums!